Kad akrobātika satiek stepu
Veronika Bernane | Soul Tap
Šis stāsts būs par izcilajiem Nicholas Brothers, kuri pazīstami ik vienam, kas ir interesējies par stepa dejas vēsturi - brāļi Fayard (1914–2006) un Harold (1921–2000) Nicholas.
Brāļi bija atpazīstami ar savu akrobātisko dejošnas stilu, kas pazīstams kā “flash dancing” (*flash dancing - Stepa dejas forma, kas attīstījās 1920. – 1930. gados, apvienojot deju ar akrobātiku). Viņu mākslinieciskais līmenis bija tikpat augsts kā viņu drosmīgās deju idejas. Lasot informāciju par brāļiem, saprotams ir viens - viņi tika un tiek uzskatīti par vieniem no visu laiku izcilākajiem dejotājiem. Stepa dejas ikona Gregory Hines ir teicis: “Ja brāļu biogrāfija kādreiz tiks filmēta, viņu deju numurus nāksies ģenerēt datorā, jo tagad neviens tos nespētu atdarināt”. Baleta leģenda Mihails Barišņikovs kādreiz viņus sauca par apbrīnojamākajiem dejotājiem, kādus savā mūžā redzējis.
Nicholas Brothers uzauga Filadelfijā - mūziķu dēli, vecāki spēlēja savā grupā vecajā Standard Theater - viņu māte pie klavierēm un tēvs pie bungām. Trīs gadu vecumā Fayards vienmēr sēdēja priekšējā rindā, kamēr viņa vecāki strādāja, un līdz desmit gadu vecumam viņš bija redzējis lielāko daļu dejotājus, tādus kā Alice Whitman, Willie Bryant and Bill Robinson. Fayard bieži atdarināja to, ko bija redzējis, savu kaimiņu bērniem. Harolds iesākumā tikai noskatījās uz savu vecāko brāli, taču tikko kā varēja sākt dejot viņš pievienojās brālim un pat ieteica savas idejas dejām.
Interesanti, ka ne vienam no brāļiem nebija oficiālu deju apmācību. Fayards iemācīja sev dejot, visu, vērojot un atdarinot profesionālos māksliniekus uz skatuves. Pēc tam viņš mācīja savus jaunākos brāļus un māsas, vispirms uzstājoties kopā ar savu māsu Dorothy kā Nicholas Kids. Harolds iemācījās visu kopējot savu vecāko brāli. Dorothy vēlāk atteicās no dalības, un Nicholas Kids kļuva pazīstams kā Nicholas Brothers.
Kad viņu talanti izplatījās, Nicholas Brothers kļuva slaveni Filadelfijā. Vispirms viņus noalgoja radio programmai The Horn un Hardart Kiddie Hour, pēc tam citiem vietējiem teātriem, piemēram, Standard and Pearl. Kad viņi uzstājās Pearl Theater, slavenās New York Vaudeville Showcase, The Lafayette menedžeris viņus ieraudzīja un uzreiz gribēja, lai viņi uzstājas viņa teātrī.
Divus gadus brāļi uzstājās Cotton Club, sadarbojoties ar Lucky Millinder, Cab Calloway, Duke Ellington un Jimmy Lunceford orķestriem. Šajā laikā viņi 1932. gadā kopā ar Eubie Blake un viņa orķestri nofilmēja savu pirmo īsfilmu - Pie Pie Blackbird.
Producents Samuel Goldwyn pamanīja brāļus uzstājamies Cotton Club un uzaicināja viņus uz Kaliforniju, lai piedalītos filmā Kid Millions (1934), tā viņiem bija pirmā loma Holivudas filmā. Brāļi debitēja Brodvejas filmā 1936. gadā Ziegfeld Follies. Viņi atstāja iespaidu uz savu horeogrāfu George Balanchine, kurš viņus uzaicināja parādīties Babes in Arms (1937).
Līdz 1940. gadam viņi bija pārcēlušies uz Holivudu un sakās viņu zenītu laiks, kad visa dzīve tika veltīta - filmām, naktsklubiem, koncertiem, Brodvejai, televīzijai un plašām tūrēm pa Latīņameriku, Āfriku un Eiropu.
Brāļi bija vieni no Hārvardas Universitātes meisterklašu pasniedzējiem. Viņu studentu vidū bija tādi mākslinieki kā Maikls Džeksons un Debijs Allens.
Par vienu no populārākajiem soļu virknējumiem brāļu izpildījumā tiek uzksatīts lēciens pāri brālim un piezemēšanās špagatā. Šo soļu virknējumu brāļi spilgti demonstrē dejojot pie Jumpin Jive kompozīcijas. Jāpiebilst, ka šo dejas izpildījumu brāļi iefilmēja jau ar pirmo mēģinājumu.
"Mēs esam stepa dejotāji, bet mēs tajā apvienojam vairākus stilus, vairāk ķermeņa kustību, ne tikai kāju darbu."
Nicholas Brothers savā mūža laikā ir ieguvuši daudz un dažādus apbalvojumus un pateicības:
Dance Magazine Award; 1995
Gypsy Award presented by the Professional Dancers Society; 1994
Star on Hollywood's Walk of Fame; 1994
Flo-Bert Award; 1992
The National Black Media Coalition Lifetime Achievement Award; 1992
Kennedy Center Honors; 1991
Harbor Performing Arts Center Lifetime Achievement Award to Harold; 1991
Tony Award to Fayard for choreography of "Black and Blue"; 1989
DEA Award presented to Harold by the Dance Educators of America; 1988
"Ebony" Lifetime Achievement Award; 1987
Apollo Theater's Hall of Fame, First Class Inductees; 1986
Ellie Award presented by the National Film Society; 1984
Bay Area Theaters Critics Circle Award to Harold for Best Principal Performance in "Stompin' at the Savoy"; 1981
Black Filmmakers Hall of Fame; 1978
Stepa deja nav tikai par kāju darbu, tā ir par visu, ko vien dejotājs var iedomāties un likt lietā, galvenais ir atdeve un ieguldītais laiks. Par laiku, ko mēs varam ieguldīt dejā, jūs uzzināsiet nākamajā ierakstā.